20. Vīsatimavaggo

(194) 1. Asañciccakathā

857. Asañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko hotīti? Āmantā. Asañcicca pāṇaṃ hantvā pāṇātipātī hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… asañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko hotīti? Āmantā. Asañcicca adinnaṃ ādiyitvā…pe… musā bhaṇitvā musāvādī hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Asañcicca pāṇaṃ hantvā pāṇātipātī na hotīti? Āmantā. Asañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko na hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… asañcicca adinnaṃ ādiyitvā…pe… musā bhaṇitvā musāvādī na hotīti? Āmantā. Asañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko na hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

858. Asañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko hotīti? Āmantā. ‘‘Asañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko hotī’’ti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Sañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko hotī’’ti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘sañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko hotī’’ti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘asañcicca mātaraṃ jīvitā voropetvā ānantariko hotī’’ti.

859. Na vattabbaṃ – ‘‘mātughātako ānantariko’’ti? Āmantā. Nanu mātā jīvitā voropitāti? Āmantā. Hañci mātā jīvitā voropitā, tena vata re vattabbe – ‘‘mātughātako ānantariko’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘pitughātako ānantariko’’ti? Āmantā . Nanu pitā jīvitā voropitoti? Āmantā. Hañci pitā jīvitā voropito, tena vata re vattabbe – ‘‘pitughātako ānantariko’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘arahantaghātako ānantariko’’ti? Āmantā. Nanu arahā jīvitā voropitoti? Āmantā. Hañci arahā jīvitā voropito, tena vata re vattabbe – ‘‘arahantaghātako ānantariko’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘ruhiruppādako ānantariko’’ti? Āmantā. Nanu tathāgatassa lohitaṃ uppāditanti? Āmantā. Hañci tathāgatassa lohitaṃ uppāditaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘ruhiruppādako ānantariko’’ti.

860. Saṅghabhedako ānantarikoti? Āmantā. Sabbe saṅghabhedakā ānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbe saṅghabhedakā ānantarikāti? Āmantā. Dhammasaññī saṅghabhedako ānantarikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

861. Dhammasaññī saṅghabhedako ānantarikoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthupāli, saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho; atthupāli, saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘dhammasaññī saṅghabhedako ānantariko’’ti.

862. Na vattabbaṃ – ‘‘dhammasaññī saṅghabhedako ānantariko’’ti? Āmantā . Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Āpāyiko nerayiko, kappaṭṭho saṅghabhedako;

Vaggarato adhammaṭṭho, yogakkhemā padhaṃsati;

Saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti [cūḷava. 354; a. ni. 10.39; itivu. 18].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghabhedako ānantarikoti.

Asañciccakathā niṭṭhitā.

20. Vīsatimavaggo

(195) 2. Ñāṇakathā



以下是简体中文直译:
20. 第二十品
(194) 1. 非故意论
非故意杀害母亲而丧失生命,是无间罪吗?是的。非故意杀生,是杀生罪吗?不应如此说...非故意杀害母亲而丧失生命,是无间罪吗?是的。非故意偷盗...虚妄语,是虚妄语罪吗?不应如此说...
非故意杀生,不是杀生罪吗?是的。非故意杀害母亲而丧失生命,不是无间罪吗?不应如此说...非故意偷盗...虚妄语,不是虚妄语罪吗?是的。非故意杀害母亲而丧失生命,不是无间罪吗?不应如此说...
非故意杀害母亲而丧失生命,是无间罪吗?是的。"非故意杀害母亲而丧失生命,是无间罪"——有这样的经文吗?没有。"故意杀害母亲而丧失生命,是无间罪"——有这样的经文吗?是的。如果"故意杀害母亲而丧失生命,是无间罪"——有这样的经文,那么就不应该说"非故意杀害母亲而丧失生命,是无间罪"。
不应该说"杀母者是无间罪"吗?是的。难道母亲没有被杀害丧失生命吗?是的。如果母亲被杀害丧失生命,那么就应该说"杀母者是无间罪"。
不应该说"杀父者是无间罪"吗?是的。难道父亲没有被杀害丧失生命吗?是的。如果父亲被杀害丧失生命,那么就应该说"杀父者是无间罪"。
不应该说"杀阿罗汉者是无间罪"吗?是的。难道阿罗汉没有被杀害丧失生命吗?是的。如果阿罗汉被杀害丧失生命,那么就应该说"杀阿罗汉者是无间罪"。
不应该说"出佛身血者是无间罪"吗?是的。难道如来的血没有被流出吗?是的。如果如来的血被流出,那么就应该说"出佛身血者是无间罪"。
破和合僧者是无间罪吗?是的。所有破和合僧者都是无间罪吗?不应如此说...所有破和合僧者都是无间罪吗?是的。认为是正法而破和合僧者是无间罪吗?不应如此说...
认为是正法而破和合僧者是无间罪吗?是的。难道世尊没有说过:"优波离,破和合僧者是堕落者、地狱众生、住一劫、不可救药;优波离,破和合僧者不是堕落者、不是地狱众生、不住一劫、不是不可救药"吗?有这样的经文吗?是的。那么就不应该说"认为是正法而破和合僧者是无间罪"。
不应该说"认为是正法而破和合僧者是无间罪"吗?是的。难道世尊没有说过:
"破和合僧者是堕落者、地狱众生、住一劫;
喜欢分裂、不住正法、破坏安稳;
破坏和合的僧团,一劫在地狱中受苦"吗?
有这样的经文吗?是的。那么破和合僧者就是无间罪。
非故意论结束。
20. 第二十品
(195) 2. 智论

863. Natthi puthujjanassa ñāṇanti? Āmantā. Natthi puthujjanassa paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu atthi puthujjanassa paññā pajānanā vicayo…pe… paccupalakkhaṇāti? Āmantā. Hañci atthi puthujjanassa paññā pajānanā vicayo…pe… paccupalakkhaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi puthujjanassa ñāṇa’’nti.

864. Natthi puthujjanassa ñāṇanti? Āmantā. Puthujjano paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjeyyāti? Āmantā. Hañci puthujjano paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjeyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi puthujjanassa ñāṇa’’nti.

Puthujjano dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… ākāsānañcāyatanaṃ samāpajjeyya, viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjeyya, puthujjano dānaṃ dadeyya …pe… cīvaraṃ dadeyya, piṇḍapātaṃ dadeyya, senāsanaṃ dadeyya, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadeyyāti? Āmantā. Hañci puthujjano gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadeyya, no ca vata re vattabbe – natthi puthujjanassa ñāṇa’’nti.

865. Atthi puthujjanassa ñāṇanti? Āmantā. Puthujjano tena ñāṇena dukkhaṃ parijānāti , samudayaṃ pajahati, nirodhaṃ sacchikaroti, maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ñāṇakathā niṭṭhitā.

20. Vīsatimavaggo

(196) 3. Nirayapālakathā

866. Natthi nirayesu nirayapālāti? Āmantā. Natthi nirayesu kammakāraṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi nirayesu kammakāraṇāti? Āmantā. Atthi nirayesu nirayapālāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi manussesu kammakāraṇā, atthi ca kāraṇikāti? Āmantā. Atthi nirayesu kammakāraṇā, atthi ca kāraṇikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi nirayesu kammakāraṇā, natthi ca kāraṇikāti? Āmantā. Atthi manussesu kammakāraṇā, natthi ca kāraṇikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

867. Atthi nirayesu nirayapālāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Na vessabhū nopi ca pettirājā,

Somo yamo vessavaṇo ca rājā;

Sakāni kammāni hananti tattha, ito paṇunnaṃ [paṇuṇṇaṃ (syā. ka.), panunnaṃ (sī.)] paralokapatta’’nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi natthi nirayesu nirayapālāti.

868. Natthi nirayesu nirayapālāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tamenaṃ, bhikkhave , nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma kāraṇaṃ kārenti [karonti (ma. ni. 3.250; a. ni. 3.36)] – tattaṃ ayokhīlaṃ hatthe gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye hatthe gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye pāde gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ majjheurasmiṃ gamenti; so tattha dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhotī’’ti [ma. ni. 3.250; a. ni. 

以下是简体中文直译:
863. 凡夫没有智吗?是的。凡夫没有慧、了知、考察、遍考察、择法、观察、洞察、反复观察吗?不应如此说...难道凡夫没有慧、了知、考察...反复观察吗?是的。如果凡夫有慧、了知、考察...反复观察,那么就不应该说"凡夫没有智"。
864. 凡夫没有智吗?是的。凡夫能入初禅吗?是的。如果凡夫能入初禅,那么就不应该说"凡夫没有智"。
凡夫能入第二禅...第三禅...第四禅...空无边处定、识无边处定、无所有处定、非想非非想处定,凡夫能布施...能施衣、能施食、能施住处、能施医药资具吗?是的。如果凡夫能施医药资具,那么就不应该说"凡夫没有智"。
865. 凡夫有智吗?是的。凡夫以那智能遍知苦、断集、证灭、修道吗?不应如此说...
智论结束。
20. 第二十品
(196) 3. 地狱守卫论
866. 地狱中没有地狱守卫吗?是的。地狱中没有刑罚吗?不应如此说...地狱中有刑罚吗?是的。地狱中有地狱守卫吗?不应如此说...
人间有刑罚,也有行刑者吗?是的。地狱中有刑罚,也有行刑者吗?不应如此说...地狱中有刑罚,但没有行刑者吗?是的。人间有刑罚,但没有行刑者吗?不应如此说...
867. 地狱中有地狱守卫吗?是的。难道世尊没有说过:
"不是毗沙门天王,也不是阎罗王,
不是月神、阎魔、毗沙门王;
在那里,自己的业在惩罚,
从此世被驱逐到他世"吗?
有这样的经典吗?是的。那么地狱中就没有地狱守卫。
868. 地狱中没有地狱守卫吗?是的。难道世尊没有说过:"比丘们,那时地狱守卫对他实行名为五种捆绑的刑罚 - 把烧红的铁钉钉入一只手,把烧红的铁钉钉入另一只手,把烧红的铁钉钉入一只脚,把烧红的铁钉钉入另一只脚,把烧红的铁钉钉入胸部中央。他在那里感受剧烈、强烈、猛烈的痛苦;但只要那恶业没有穷尽,他就不会死"吗?

3.36]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi atthi nirayesu nirayapālāti.

Natthi nirayesu nirayapālāti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā saṃvesetvā kuṭhārīhi [kudhārīhi (sabbattha)] tacchanti…pe… tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṃ adhosiraṃ ṭhapetvā vāsīhi tacchanti…pe… tamenaṃ , bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya [sañjotibhūtāya (syā.)] sārentipi paccāsārentipi…pe… tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi…pe… tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati, so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayati, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti! So kho pana, bhikkhave, mahānirayo –

‘‘Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito;

Ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito.

‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;

Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā’’ti [ma. ni. 3.250; a. ni. 3.36; pe. va. 71].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi atthi nirayesu nirayapālāti.

Nirayapālakathā niṭṭhitā.

20. Vīsatimavaggo

(197) 4. Tiracchānakathā

869. Atthi devesu tiracchānagatāti? Āmantā. Atthi tiracchānagatesu devāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi devesu tiracchānagatāti? Āmantā . Devaloko tiracchānayonīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi devesu tiracchānagatāti? Āmantā. Atthi tattha kīṭā paṭaṅgā makasā makkhikā ahī vicchikā satapadī gaṇḍuppādāti [gaṇḍupādāti (syā. kaṃ. pī.)]? Na hevaṃ vattabbe…pe….

870. Natthi devesu tiracchānagatāti? Āmantā. Nanu atthi tattha erāvaṇo nāma hatthināgo sahassayuttaṃ dibbaṃ yānanti? Āmantā. Hañci atthi tattha erāvaṇo nāma hatthināgo sahassayuttaṃ dibbaṃ yānaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘atthi devesu tiracchānagatā’’ti.

871. Atthi devesu tiracchānagatāti? Āmantā. Atthi tattha hatthibandhā assabandhā [hatthibhaṇḍā assabhaṇḍā (?)] yāvasikā kāraṇikā bhattakārakāti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi natthi devesu tiracchānagatāti.

Tiracchānakathā niṭṭhitā.

20. Vīsatimavaggo

(198) 5. Maggakathā

872. Pañcaṅgiko maggoti? Āmantā. Nanu aṭṭhaṅgiko maggo vutto bhagavatā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti? Āmantā. Hañci aṭṭhaṅgiko maggo vutto bhagavatā , seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaṅgiko maggo’’ti.

Pañcaṅgiko maggoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Maggānaṃ aṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā’’ti [dha. pa. 273 dhammapade].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi aṭṭhaṅgiko maggoti.



以下是简体中文直译:
有这样的经典吗?是的。那么地狱中就有地狱守卫。
地狱中没有地狱守卫吗?是的。难道世尊没有说过:"比丘们,那时地狱守卫把他放倒,用斧头砍他...比丘们,那时地狱守卫把他倒立,用斧头砍他...比丘们,那时地狱守卫把他套在车上,在燃烧、炽热、发光的大地上来回驱赶...比丘们,那时地狱守卫让他上下攀爬一座巨大的、燃烧、炽热、发光的炭火山...比丘们,那时地狱守卫把他倒立抓住,投入燃烧、炽热、发光的铁锅中。他在那里沸腾翻滚,有时上浮,有时下沉,有时横漂。他在那里感受剧烈、强烈、猛烈的痛苦;但只要那恶业没有穷尽,他就不会死。比丘们,那时地狱守卫把他投入大地狱!比丘们,那大地狱 -
'四角四门,分区划界,
铁墙围绕,铁盖覆顶。
地面铁造,烈火燃烧,
四面百里,永恒炽热。'"
有这样的经典吗?是的。那么地狱中就有地狱守卫。
地狱守卫论结束。
20. 第二十品
(197) 4. 畜生论
869. 天界有畜生吗?是的。畜生界有天神吗?不应如此说...天界有畜生吗?是的。天界是畜生界吗?不应如此说...天界有畜生吗?是的。那里有虫子、蝴蝶、蚊子、苍蝇、蛇、蝎子、蜈蚣、蚰蜒吗?不应如此说...
870. 天界没有畜生吗?是的。难道那里没有名叫伊罗婆那的千乘天象吗?是的。如果那里有名叫伊罗婆那的千乘天象,那么就应该说"天界有畜生"。
871. 天界有畜生吗?是的。那里有驯象师、驯马师、草夫、刽子手、厨师吗?不应如此说。那么天界就没有畜生。
畜生论结束。
20. 第二十品
(198) 5. 道论
872. 道是五支吗?是的。难道世尊没有说过八支道,即:正见...正定吗?是的。如果世尊说过八支道,即:正见...正定,那么就不应该说"道是五支"。
道是五支吗?是的。难道世尊没有说过:
"诸道中八支最胜,诸谛中四谛最胜,
诸法中离欲最胜,二足中具眼者最胜"吗?
有这样的经典吗?是的。那么道就是八支。

873. Sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca na maggoti? Āmantā. Sammādiṭṭhi maggaṅgaṃ, sā ca na maggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca na maggoti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi maggaṅgaṃ, so ca na maggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggaṅgaṃ, so ca na maggoti? Āmantā. Sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi maggaṅgaṃ, so ca na maggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi maggaṅgaṃ, sā ca maggoti? Āmantā. Sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca maggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi maggaṅgaṃ, sā ca maggoti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggaṅgaṃ, so ca maggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi maggaṅgaṃ, so ca maggoti? Āmantā. Sammāvācā…pe… sammākammanto…pe… sammāājīvo maggaṅgaṃ, so ca maggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

874. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hoti; evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti [ma. ni. 3.431]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaṅgiko maggoti.

875. Pañcaṅgiko maggoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati, dutiyopi tattha samaṇo na upalabbhati, tatiyopi tattha samaṇo na upalabbhati, catutthopi tattha samaṇo na upalabbhati. Yasmiñca kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, samaṇopi tattha upalabbhati, dutiyopi…pe… tatiyopi…pe… catutthopi tattha samaṇo upalabbhati. Imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati. Idheva, subhadda , samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo. Suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti [dī. ni. 2.214]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi aṭṭhaṅgiko maggoti.

Maggakathā niṭṭhitā.

20. Vīsatimavaggo

(199) 6. Ñāṇakathā

876. Dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttaranti? Āmantā. Dvādasa lokuttarañāṇānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvādasa lokuttarañāṇānīti? Āmantā. Dvādasa sotāpattimaggāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvādasa sotāpattimaggāti? Āmantā. Dvādasa sotāpattiphalānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvādasa sakadāgāmimaggā…pe… anāgāmimaggā…pe… arahattamaggāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvādasa arahattamaggāti? Āmantā. Dvādasa arahattaphalānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



以下是简体中文直译:
873. 正语是道支,但它不是道吗?是的。正见是道支,但它不是道吗?不应如此说...正语是道支,但它不是道吗?是的。正思惟...正精进...正念...正定是道支,但它不是道吗?不应如此说...
正业...正命是道支,但它不是道吗?是的。正见...正定是道支,但它不是道吗?不应如此说...
正见是道支,它也是道吗?是的。正语是道支,它也是道吗?不应如此说...正见是道支,它也是道吗?是的。正业...正命是道支,它也是道吗?不应如此说...
正思惟...正精进...正念...正定是道支,它也是道吗?是的。正语...正业...正命是道支,它也是道吗?不应如此说...
874. 道是八支吗?是的。难道世尊没有说过:"在此之前,他的身业、语业、命已经完全清净;如此,他的这八支圣道得到圆满修习"吗?有这样的经典吗?是的。那么道就是五支。
875. 道是五支吗?是的。难道世尊没有对须跋陀说过:"须跋陀啊,在任何法律中,如果没有八支圣道,就没有沙门,也没有第二沙门、第三沙门、第四沙门。须跋陀啊,在任何法律中,如果有八支圣道,就有沙门,也有第二沙门...第三沙门...第四沙门。须跋陀啊,在这法律中有八支圣道。须跋陀啊,只有在这里有沙门,在这里有第二沙门,在这里有第三沙门,在这里有第四沙门。其他外道的教说都是空洞的,没有沙门"吗?有这样的经典吗?是的。那么道就是八支。
道论结束。
20. 第二十品
(199) 6. 智论
876. 十二事智是出世间的吗?是的。有十二种出世间智吗?不应如此说...有十二种出世间智吗?是的。有十二种预流道吗?不应如此说...有十二种预流道吗?是的。有十二种预流果吗?不应如此说...有十二种一来道...不还道...阿罗汉道吗?不应如此说...有十二种阿罗汉道吗?是的。有十二种阿罗汉果吗?不应如此说...

877. Na vattabbaṃ – ‘‘dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttara’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya’nti me, bhikkhave…pe… pariññātanti me, bhikkhave…pe… ‘idaṃ dukkhasamudayaṃ [dukkhasamudayo (syā. kaṃ. pī.)] ariyasacca’nti me, bhikkhave…pe… ‘taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabba’nti me, bhikkhave…pe… pahīnanti me, bhikkhave…pe… ‘idaṃ dukkhanirodhaṃ [dukkhanirodhā (syā. kaṃ. pī.)] ariyasacca’nti me, bhikkhave…pe… ‘taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabba’nti me, bhikkhave…pe… sacchikatanti me, bhikkhave…pe… ‘idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca’nti me, bhikkhave…pe… ‘taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabba’nti me, bhikkhave…pe… bhāvitanti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi…pe… āloko udapādī’’ti [mahāva. 15; saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 

以下是简体中文直译:
877. 不应该说"十二事智是出世间的"吗?是的。难道世尊没有说过:"比丘们,对于'这是苦圣谛'这以前未曾听闻的法,我生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们,对于'这苦圣谛应当遍知'...比丘们,对于'这苦圣谛已遍知'...比丘们,对于'这是苦集圣谛'...比丘们,对于'这苦集圣谛应当断'...比丘们,对于'这苦集圣谛已断'...比丘们,对于'这是苦灭圣谛'...比丘们,对于'这苦灭圣谛应当证'...比丘们,对于'这苦灭圣谛已证'...比丘们,对于'这是趣向苦灭之道圣谛'...比丘们,对于'这趣向苦灭之道圣谛应当修'...比丘们,对于'这趣向苦灭之道圣谛已修',这以前未曾听闻的法,我生起了眼...生起了光"吗?

2.30]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttaranti.

Ñāṇakathā niṭṭhitā.

Vīsatimavaggo.

Tassuddānaṃ –

Mātughātako ānantariko pitughātako ānantariko arahantaghātako ānantariko ruhiruppādako ānantariko saṅghabhedako ānantariko, natthi puthujjanassa ñāṇaṃ, natthi nirayesu nirayapālā, atthi devesu tiracchānagatā, pañcaṅgiko maggo, dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttaranti.

Catuttho paṇṇāsako.

Tassuddānaṃ –

Niggaho, puññasañcayo, aṭṭhāsi, atītena ca mātughātako.

以下是简体中文直译:
有这样的经典吗?是的。那么十二事智就是出世间的。
智论结束。
第二十品结束。
其摘要如下:
杀母者是无间罪,杀父者是无间罪,杀阿罗汉者是无间罪,出佛身血者是无间罪,破和合僧者是无间罪,凡夫没有智,地狱中没有地狱守卫,天界有畜生,道是五支,十二事智是出世间的。
第四个五十篇结束。
其摘要如下:
诘难、积累功德、八支、过去和杀母者。

